Makšķerēšana ir ļoti populārs vaļasprieks. Cilvēki pievēršas makšķerēšanai dažādu iemeslu dēļ, taču galvenais tajā nereti ir miers, būšana pie dabas un azarts, kas rodas, cerot, ka kāda zivs pieķersies. Ja jums šķiet, ka makšķerēšana varētu aizraut arī jūs, noteikti vajadzētu tai pievērsties / greitieji kreditai lietuvoje 24h. Tā kā populārākais makšķerēšanas veids starp iesācējiem un amatieriem ir tieši pludiņ makšķerēšana, parunāsim par to mazliet plašāk.

Kas ir pludiņ makšķerēšana?

Kad runa ir par makšķerēšanu vispārīgi, daudziem nāk prātā tieši pludiņ makšķerēšana, jo tas ir vecākais un zināmākais un vienkāršākais makšķerēšanas veids. Ar to sāk gandrīz visi makšķernieki. Tie, kas šai nodarbei grib pievērsties profesionālāk un nopietnāk, parasti pāriet uz spiningošanu vai kādu citu makšķerēšanas veidu, ar kuru iespējams noķert lielākas un plēsīgākas zivis, taču tie, kam makšķerēšana ir vien hobijs, nereti pie tā arī paliek. Pludiņ makšķerēšana ir makšķerēšanas veids, kurā tiek izmantots tikai makšķerkāts, aukla, āķis, pludiņš un ēsma. Pie makšķeres kāta ir piestiprināta aukla un auklas galā āķis ar ēsmu, pie kā jāpieķeras zivīm. Pašus pludiņus izmanto makšķerēšanas sistēmas peldspējas palielināšanai, kā arī tas kalpo par zivs pieķeršanās signalizatoru.

Kāda makšķere vajadzīga?

Svarīgākais pludiņ makšķerēšanā ir makšķeres kāta izvēle, kas arī būs vislielākais finansiālais ieguldījums šajā vaļaspriekā. Pludiņ makšķerēšanai derēs arī parasts bambusa vai cita materiāla kāts bez spoles, taču jārēķinās, ka ar to neko daudz noķert neizdosies, varbūt vienīgi kādu ruduli, ko pēc tam izmantot kā ēsmu nopietnākam lomam. Lai tiešām kaut ko noķertu vajadzēs vismaz parastāko teleskopisko makšķeri ar riņķiem un spoli. Makšķerējot no krasta, visticamāk, arī ar tādu neko lielu noķert nesanāks, bet, makšķerējot no laivas, jau var izdoties noķert kādu nopietnāku zivi. Lai no ķertu, ko liekāku no krasta, vajadzēs mačkātu – makšķeri ar saliekamiem posmiem, riņķiem un spoli.

Kas vēl vajadzīgs?

Tālāk vajadzīga spole un aukla. Spolei galvenais ir, lai tā viegli tinas. Pilnīgam iesācējam, noteikti būs grūti pateikt, kas ir labi un kas slikti, tāpēc, vajadzētu pakonsultēties ar pārdevēju vai kādu zinošāku makšķernieku (pożyczki na dowód cały dzień w Polsce). Auklas izvēle ir atkarīga no tā, ko vēlaties ķert – jo lielākas un spēcīgākas zivis, jo spēcīgāka aukla būs nepieciešama. Vēl, jāpiemin, ka pārsvarā visas auklas peld pa ūdens virsmu, bet ir arī īpašas, kas grimst. Grimstošās ir labākas, jo tām netraucē vējš. Tālāk vajag āķi un pašu pludiņu. Tur ieteikumu īsti nebūs. Patiesībā, ja prasīsiet padomu kādam makšķerniekam, ieteikumi būs, bet katrs stāstīs kaut ko citu. Tā vairāk ir gaumes lieta.

Kādu ēsmu un barību izmantot?

Lai zivis noķertu, tās vispirms jāpiebaro – jāizkaisa barība ūdenī. Ir iespējams gan nopirkt īpašu zivju barību, gan piebarot ar maizes drupačām, vai ko citu. Ēsmu var gan nopirkt veikalā, gan arī sagādāt pats. Pludiņ makšķerēšanā izmanto gan dabīgo, gan arī mākslīgo ēsmu. Kā dabīgo ēsmu var izmantot dažādus tārpus, piemēram, sliekas, vai mazās zivtiņas.

Kalnos kāpējiem un alpīnistiem pirms kāpšanas kalnos, protams, svarīgākais ir būt fiziski un morāli sagatavotam. Ir jāpārzina kāpšanas tehnikas, inventāra un ekipējuma pielietojums un vienkārši jābūt gana spēcīgam, lai stātos pretī jebkādiem šķēršļiem, bet ir arī daudzas citas lietas, ko jāņem vērā, lai kāpiens būtu patīkams un nepārvērstos traģēdijā. Par ko ikvienam vajadzētu padomāt pirms kāpšanas kalnos pikalaina?

Medicīniskā palīdzība

Traumas kāpjot kalnos ir visai bieža parādība. Tās parasti nav nopietnas, bet arī nelielas brūces vai sasitumi var radīt nopietnas problēmas, jo esot kalnos vienkārši aiziet atpakaļ uz kalna nogāzi nav tik vienkārši, tieši tāpēc, kāpējiem līdzi vienmēr ir jābūt medicīniskajai aptieciņai ar visām pamata lietām (pārsējiem, plāksteriem, dezinfekcijas līdzekļiem, pretsāpju zālēm, šķērēm utt.). Jāpielūko, lai viss būtu pietiekošā daudzumā, jo traumas var gadīties vairākkārt un vairākiem cilvēkiem no vienas kāpēju grupas. Tāpat, gan grupas vadonim, gan arī pārējiem kāpējiem vajadzētu zināt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas pamatus.

Aizsardzība pret sauli

Kalnos saules starojums ir īpaši spēcīgs, tāpēc jāzina, kā izvairīties no saules apdegumiem. Tas tiešām nav nekāds sīkums, jo saules starojums var radīt ļoti spēcīgus ādas un arī acu apdegumus. Lai izvairītos no ādas apdegumiem jālieto spēcīgas iedarbības pret apdegumu krēmi, kā arī jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kas nosedz ķermeni. Lai izvairītos no acu apdegumiem, noteikti jānēsā saulesbrilles, kas paredzētas kāpšanai kalnos.

Rezerves ekipējums un remonta piederumi

Kāpjot kalnos ļoti svarīgs ir kāpšanas inventārs. Ja kaut kas no inventāra saplīst vai sabojājas, kāpienam var pienākt beigas, vai arī tas var tikt ievērojami apgrūtināts. Lai ar ko tādu nenāktu saskarties, vai vismaz samazinātu šādu iespēju, noteikti kalnos jāņem līdzi rezerves ekipējuma detaļas, kā, piemēram, liekas karabīnes un jostas, kā arī remonta piederumi, piemēram, līme, vippi ilman luottotietoja, nazis, plakanknaibles, vīle, šķēres utt. Tad būs iespējams labot vismaz tipiskākos bojājumus, kas kalnos atgadās visai bieži.

Pagaidu patvērums

Kaut gan kalnu pārgājieni tiek rūpīgi plānoti ar rezervi, lai bāzē nonāktu laikā un nakšņošana vai atpūta būtu ērta, ir jāsaprot, ka kalnos var atgadīties teju jebkas un jābūt gatavam nakšņot arī ļoti skarbos apstākļos. Ir jābūt līdzi guļammaisam un citām lietām, kas nodrošinās ļoti labu termoizolāciju. Kalnos naktis ir ļoti aukstas un bez piedomāšanas par avārijas patvērumu ir iespējams gūt nopietnus apsaldējumus.

Sakaru nodrošinājums

Ļoti svarīgi ir nodrošināt labus sakarus. Protams, mūsdienās visiem ir mobilie telefoni, taču kalnos ļoti bieži nav ne zonas, ne interneta pieslēguma, līdz ar to, šāds saziņas veids var arī nederēt. Lai būtu drošs, ka jūs nepaliksiet vieni nelaimē, ja kaut kas atgadās ir jāinformē kāds par saviem kāpšanas plāniem un ilgumu, lai pārāk ilgas prombūtnes gadījumā, varētu tikt uzsākta meklēšana. Tāpat jābūt līdzi rācijai vai citiem saziņas instrumentiem, kas darbojas arī kalnos. Noteikti jāzina konkrētās vietas glābšanas dienesta numuri, kā arī jāapgūst bezvadu saziņas signāli.

Par viduslaikiem dēvē laika posmu no piektā līdz sešpadsmitajam gadsimtam. Šim laika posmam sekojošā Apgaismības ērā vai renesansē viduslaiki tika raksturoti kā tumsonības un netaisnības ēra. Vairāki no Protestantu kustības autoriem asi nopēla viduslaiku sabiedrību dēļ tās dedzīgā atbalsta Katoļu baznīcai, piedēvējot tai gan pelnīti, gan nepelnītu kritiku. Diemžēl daudzi no šajā laikā dzimušajiem nepatiesajiem mītiem ir saglabājušies līdz mūsdienām un šie ir spilgtākie no tiem.
Viens no plašāk izplatītajiem protestantu mītiem ir tāds, ka viduslaikos valdīja Katoļu baznīcas sazvērestība apzināti sargāt Bībeles no parasto cilvēku acīm, lai vienīgā pieeja svētās grāmatas gudrībām vestu cauri tās dievnamiem. Patiesība ir tāda, ka pirms drukas preses izgudrošanas, vienīgā grāmatu pavairošanas tehnoloģija bija to pārrakstīšana ar roku, kas bija galvenokārt mūkiem uzticēts uzdevums. Ar roku pārrakstītās un grezni apgleznotās grāmatas bija ļoti vērtīgas, tādēļ tās nenonāca parasto ļaužu rokās. Turklāt vairums Bībeļu tika dāvinātas baznīcām, kur no tām tika lasītas Katoļu meses ik dienas un netika atļauti nekāda veida finanšu darījumi, kā tas ir vēljoprojām dažās Čehijas vietās. Patiesībā fiziski grāmatu eksemplāri tika sargāti no nepiederošām rokām, tikai aiz rūpēm par dārgo grāmatu drošību un Katoļu baznīca vairāk, kā labprātīgi iepazīstināja ļaudis ar savu svēto rakstu saturu.
Cits līdz mūsdienām saglabājies nepatiess uzskats ir, ka vairums viduslaiku parasto ļaužu nemitīgi atradās uz bada nāves sliekšņa. Šis mīts ir pagalam aplams. Vairākums zemnieku un citu roku darbu darītāju, katru dienu saņēma savu putras un maizes porciju, kā arī alu, ko uzdzert pa virsu. Tāpat tiem pienācās regulāri vietējās gaļas, sieru un augļu produkti, lai ēdienkartes dažādībai. Tiesa gan vairums zemnieki un citi parastāko darbu pildītāji tika algoti par vēdera tiesu, un viņu atalgojums bija atkarīgs no saimnieka dāsnuma, tādēļ skopāko kungu saimniecībās nodarbinātajiem reizēm nācās savilkt jostas ciešāk, bet tas noteikti bija izņēmums, nevis norma. Patiesībā vidējā viduslaiku zemākās sabiedrības šķiras pārstāvja ēdienkarte bija krietni pilnvērtīgāka par trūcīgāko vai pat vidusmēra slāņa ledusskapju saturiem mūsdienās pat tādās valstīs kā Čehijā un Indonēzijā .
Tāpat nav taisnība, ka viduslaikos cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir plakana. Nav zināms precīzi kad ir radies šis mīts, bet tas pirmo reizi tiek minēts Renesanses laikmetā, kad Eiropieši pirmo reizi apguva aizokeāna teritorijas. Tiesa gan, nav daudz ziņu par to, cik padziļinātas bija parasto ļaužu astronomijas zināšanas, bet izglītotajiem bija labi zināms šis sengrieķu atklājums.
Vēl viena nepatiesība ir uzskats, ka viduslaiku parastie ļaudis mazgājās reizi gadā un drausmīgi smakoja. Šis mīts kalpo par cēloni sērijai citu aplamību, piemēram, tam, ka baznīcās sāka dedzināt vīraku, lai paglābtu mācītāju no neizturamās smakas, kādai būtu jāpārņem dievnams, ja to piepildītu nemazgājušos zemnieku pulks. Cits radniecīgs mīts ir tāds, ka viduslaikos biežāk precējās maija un jūnija mēnešos, jo tie iekrītot neilgi pēc parasto ļaužu ikgadējās vannošanās. Patiesība ir tāda, ka viduslaikos pirtis bija plaši pieejamas visiem apdzīvoto vietu iedzīvotājiem, bet, ar aku palīdzību, tīrs ūdens bija pieejams pat nomaļākajās viensētās, un personiskā higiēna bija ļoti augstā cieņā, tāpat kā mūsdienās.

Ingvers (Zingiber officinale) ir pārsteidzoši visplašāk izmantota pārtikas garšviela visā pasaulē. Lai gan veikalu plauktos ierasts ir redzēt tikai pašu sakni, patiesībā ingvers ir ziedošs augs, kura dzimtene ir Ķīnā. Šai saknei ir sena vēsture. Ķīnieši un indieši izmantojuši ingvera toniku, lai ārstētu kaites vairāk nekā 5 tūkstošus gadus. Romas impērijas laikā tā bija viena no pārdotākajām precēm, kurai tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības.

Kas padara ingveru tik labu un veselīgu? Ar vienu vārdu varam atbildēt: ingverols (creditos online).

No 115 dažādām ingverā atrodamām ķīmiskā komponentēm, terapeitiskais ieguvums nāk tieši no ingverola – taukainiem sveķiem, kas nāk no šīs saknes. Tas darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis.

Ingveru var lietot svaigu, kaltētu, pulverveidā vai kā eļļu un sulu. Dažkārt to pievieno pārtikas apstrādes produktos un kosmētikā. Tā ir iecienīta sastāvdaļa mūsdienu receptēs. Unikālais aromāts un garša nāk no dabiskās eļļas.

Ingvers ir ļoti efektīvs tieši sliktas dūšas novēršanai. Piemēram, vēstures laikā ingvers tiek izmantots jūrnieku apvidū, lai novērstu nelabumu jūras slimības saslimšanas gadījumā. Ir pierādījumi, ka tas ir tikpat efektīvs kā recepšu medikamenti pret nelabumu. Ingvers var atbrīvot cilvēku no sliktas dūšas un vemšanas, pēc operācijām, kā arī vēža slimniekiem, kuri saņēmuši ķīmijterapiju. Tas ir arī ļoti iedarbīgs līdzeklis, kad iet runa par grūtniecību un rīta nelabumu. Saskaņā ar veiktajiem 12 pētījumiem, kuros kopā tika apskatītas 1278 grūtnieces, 1,1-1,5 gramu ingvers var ievērojami samazināt sliktas dūšas simptomus. Tomēr, nevajadzētu pārmērīgi daudz lietot ingveru, it īpaši grūtniecības laikā, tāpēc iepriekš ir jākonsultējas ar savu ārstu.

Ir pierādīts, ka ingvers var efektīvi samazināt pēc sporta aktivitātēm radušās muskuļu sāpes. Pētījuma laikā cilvēkiem 11 dienas pēc kārtas tika doti 2 grami ingvera. Rezultātā ievērojami samazinājās muskuļu sāpes tiem, kas regulāri veica elkoņu vingrinājumus. Ingveram nav tūlītēja ietekme, bet tas var ietekmēt progresējošas sāpes no dienas līdz dienai. Efekts vairāk darbojas iekaisuma gadījumā, kas to samazina un padara mazāk sāpīgu.

Osteoartrīts ir ļoti izplatīta veselības problēma. Tas ietver locītavu deģenerāciju organismā, kā rezultātā veidojas locītavu sāpju un stīvuma simptomi. Kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 247 cilvēki, kuri sirgst ar ceļa osteoartrītu, lietojot ikdienā ingvera ekstraktu izjuta daudz mazāk sāpes un viņiem samazinājās nepieciešamība pēc pretsāpju medikamentiem. Citā pētījumā noskaidrots, ka ingvers apvienojumā ar kanēli un sezama eļļu var samazināt sāpes un stīvumu osteoartrīta pacientiem.

Ingvers var krasi pazemināt cukurus asinīs, kas veicina samazinātu risku saslimt ar sirds slimībām. Šo pētījumu joma ir salīdzinoši jauna, tomēr ir zināms, ka ingveram piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības – prestamos con dni. 2015. gada pētījumā piedalījās 41 dalībnieks, kuri slimoja ar 2. tipa cukura diabētu. Viņiem ik dienu tukšā dūšā tika doti 2 grami ingvera pulvera, kas rezultātā lika samazināties cukuru līmenim asinīs līdz pat 12%. Tas arī krasi uzlaboja HbA1c (marķieris, kas uzrāda ilgtermiņā cukura līmeni asinīs), un tas samazinājās par 10% divpadsmit nedēļu laika posmā.

Daudziem augiem ir ārstnieciskas un dziedinošas īpašības, bet viens no visvērtīgākajiem augiem, kas spēja ārstēt neskaitāmas kaites un var tikt izmantots visdažādākajos veidos ir alveja. Tās iedarbība ir zinātniski pierādīta un alveja tiek izmantota gan kosmētikas, gan zāļu, gan uztura bagātinātāju, gan pārtikas ražošanā. Alvejās ir vairāk nekā 200 dažādu aktīvo vielu, kā, piemēram, vitamīni кредит, aminoskābes, taukskābes, minerālvielas u.c. Cilvēki alveju izmanto veselības uzlabošanai jau tūkstošiem gadu. Ko īsti šis augs spēj un kā to audzēt?

Kā jau tika minēts, alvejās ir ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu. Tās satur A, B1, B2, B3, B6, B12, D un E vitamīnus kā arī kalciju, magniju, hromu, nātriju, dzelzi un cinku. Šādu vitamīnu un minerālvielu kombināciju nav iespējams atrast nevienā citā augā. Vēl alvejas sastāvā ir visdažādākās, cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes un taukskābes, kas piedalās gremošanas un vielmaiņas procesos. Būtībā, alveja var aizstāt jebkurus aptiekā nopērkamos kompleksos vitamīnus, līdz ar to, šis augs lieliski noderēs imunitātes stiprināšanai потребительский кредит, ja tā sula jeb želeja regulāri tiks lietota iekšķīgi.

Tomēr alveja palīdz ne vien imunitātes stiprināšanā, bet arī dažādu slimību ārstēšanā. Vislabāk alveja ārstē dažādas brūces un ādas iekaisumus. Alvejai ir ļoti izteiktas dziedinošas īpašības. Tās sula var ātri sadiedzēt dažādus pušumus un par strutojošas, ielaistas brūces. Alveja ļoti labi palīdz arī pret apdegumiem. Piemēram, ja kādreiz gadās apdegt saulē кредит без подтверждения дохода, ir jāsmērē uz apdegumiem alvejas želeja un jau nākamajā dienā apsārtums būs pazudis. Arī uz nopietnākiem padegumiem, var likt alvejas želeju un tā ātri vien sadziedēs brūces.

Vēl alveja ļoti labi ārstē elpceļu saslimšanas. Tas attiecas gan uz augšējo gan apakšējo elpceļu infekcijām. Piemēram, alvejas sula kopā ar medu ātri vien izārstēs bronhītu. Tā var līdzēt pat jau ielaista vai hroniska bronhīta gadījumos. Ja ir aizlikts deguns, tad, iesērējot degunā lavējas sulu, jūs ne vien atgūsiet spēju elpot, bet arī ātri vien tiksiet vaļā no iesnām.

Arī gremošanas un zarnu trakta problēmas alveja spēj risināt. Ja ir hroniskas gremošanas trakta problēmas, viena ēdamkarote alvejas želejas dienā spēs atrisināt šīs problēmas. Arī vēdera vīrusu gadījumā ieteicams lietot alvejas želeju, lai uzlabotu gremošanu un zarnu trakta darbību, kā arī cīnītos ar pašu vīrusu.

Varbūt daudziem šķiet neparasti, ka vienam augam tiek piedēvētas tik daudzas brīnumainas īpašības un tam ir viesi grūti noticēt, taču alveja tiešām ir mājas aptieciņa uz palodzes. Labākais ir tas, ka alveju ir ļoti viegli kopt un tā neprasa īpašu gādību. Alveja ir sukulentu tipa augs, kuras biezajās lapās uzkrājas ūdens un barības vielas, līdz ar to, alveju nav bieži jālaista un tā var iztikt bez mēslošanas. Būtībā, nav nekāda iemesla, lai savā mājā neienestu šo brīnumaugu.